Velosipēda rāmis – svarīgs līdzīgi kā mugurkauls cilvēkam. No tā izturīguma un svara ir atkarīgs nākotnes braucienu ātrums, maršrutu dažādība un izvēles brīvība. No kā jābūt ražotam sapņu velosipēda rāmim? Populārākie atbilžu varianti: alumīnijs, tērauds un karbons.

 

Izvēloties rāmi, iespējams orientēties uz līdzšinējām tradīcijām. Piemēram, kalnu velosipēdiem parasti ir izturīgs alumīnija rāmis, kura mērķis – noturēt lielu slodzi un uzvarēt sarežģītas trases. Savukārt, alumīnija velosipēda rāmis gandrīz nav piemērots šosejas velosipēdiem, jo ir pārāk grūts, minētiem velosipēdiem parasti ir tievs tērauda vai titāna rāmis, kas palīdz riteņbraucējam ātrāk un vienkāršāk pieveikt pat garākās distances.

 

Alumīnija rāmi pašlaik ir visvairāk izplatījušies. Alumīnijs tiek izmantots gandrīz visur: gan bērnu, gan augstākās klases kalnu (Downhill) velosipēdu ražošanā. Tas ir tāpēc, ka mūsdienu tehnoloģijas dod iespēju tos ražot ļoti vieglus, ņemot vērā cenu, proti, tiem piemīt vislabākā cenas – masas attiecība. Turklāt, alumīnija rāmi ir pārāki par tērauda rāmiem ar savu svaru, tie nerūsē un ir izturīgi pret koroziju.

 

Izvēloties velosipēdu ar alumīnija rāmi, jāņem vērā alumīnija tipu un slāņainība. Pastāv divi galvenie alumīnija tipi: 6061 un 7005. Pirmajam tipam piemīt maigums, komforts, bet otrajam – svars un stingrība, tāpēc tas parasti tiek izmantots nevis tūrismā, bet sportā.

 

Cita būtiska alumīnija rāmju atšķirība – slāņainība. Vislabāk pazīstami – taisnas caurules, taču tās ir smagas, tāpēc ar mērķi palielināt velosipēda ātrumu ražotāji sāk caurules darīt tievākas, proti, cauruļu sieniņas kļūst tievākas, bet biezākais slānis tiek atstāts tikai tur, kur nepieciešams. Pēc biezākās caurules darīšanas tievāku, tā var atgādināt alumīnija foliju, taču tas neietekmē drošību.